Volejbola izcelsme un attīstība

Volejbolu, kas sākotnēji bija pazīstams kā "mintonette", izveidoja Viljams G. Morgans 1895. gadā Holiokā, Masačūsetsā, ASV. Morgans, vietējās YMCA fiziskās audzināšanas instruktors, centās izveidot jebkuram vecumam un fizisko spēju līmenim piemērotu sporta veidu, ko varētu spēlēt telpās ar minimālu fizisko ietekmi uz dalībniekiem. Volejbols apvienoja tenisa, basketbola, beisbola un handbola elementus. Spēles mērķis ir raidīt bumbu pāri tīklam, tai nepieskaroties zemei, vienlaikus apejot pretinieku komandas aizsardzību.

Volejbola attīstība

20. gadsimta sākums: Volejbols sāka iegūt popularitāti ārpus ASV, īpaši Āzijā un Eiropā.

1947: tika izveidota Starptautiskā volejbola federācija (FIVB).

1964: Volejbols kļuva par oficiālu olimpisko sporta veidu.

Volejbola noteikumi

Volejbola pamatnoteikumi ir šādi:

Tiesa: Volejbola laukums ir 18 metrus garš un 9 metrus plats taisnstūrveida laukums, ko vidū sadala augsts tīkls (ar augstumu 2,43 metri vīriešiem un 2,24 metriem sievietēm).

Komandas: katrā komandā ir 6 spēlētāji, kas sadalīti divās laukuma zonās (priekšējā rindā un aizmugurējā rindā).

Mērķis: Mērķis ir pārsist bumbu pāri tīklam tā, lai tā nonāktu pretinieku komandas laukumā, vienlaikus neļaujot pretinieku komandai rīkoties tāpat.

Vērtēšanas sistēma: tiek izmantota rallija punktu vērtēšanas sistēma, kas nozīmē, ka komanda gūst punktu un iegūst servi ikreiz, kad tā uzvar rallijā pret apkalpojošo komandu. Spēles parasti ir labākais no pieciem setiem, pirmajos četros setos līdz 25 punktiem un piektajā līdz 15 punktiem, ar minimālo pārsvaru 2 punkti, lai uzvarētu setā.

Sazināšanās noteikumi: Komandām ir atļauts maksimāli trīs reizes pēc kārtas pieskarties bumbiņai, pirms tai ir jādodas pāri tīklam, un viens un tas pats spēlētājs nevar pieskarties bumbai divas reizes pēc kārtas (izņemot gadījumus, kad tiek bloķēts pretinieka uzbrukums).

apkalpošana: Pēc katra gūtā punkta punktu guvēja komanda iegūst tiesības servēt, un spēlētājiem ir jāmaina pozīcijas noteiktā secībā.

Materiālu pielietojums

Volejbols: Agrīnās volejbola bumbas tika izgatavotas no ādas ar gumijas vai līdzīga materiāla pūsli iekšpusē. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, mūsdienu volejbola bumbas parasti tiek izgatavotas no sintētiskiem materiāliem, kas ir izturīgāki, piemēroti dažādiem iekštelpu un āra apstākļiem un nodrošina labāku pieskārienu un lidojuma stabilitāti.

Volejbola tīkli un stabi: Sākotnēji varēja tikt izmantoti vienkārši tīkli un stacionārs aprīkojums, savukārt modernie volejbola tīkli parasti ir izgatavoti no laikapstākļiem izturīgiem sintētiskiem materiāliem, kas var izturēt spēcīgus sitienus un ilgstošu UV staru iedarbību. Stabi un stiprinājuma aprīkojums ir izgatavoti arī no vieglākiem, izturīgākiem materiāliem, piemēram, alumīnija sakausējumiem vai kompozītmateriāliem.

Apavi un apģērbs: Volejbola apavi un apģērbi arī ir pārgājuši no kokvilnas un citiem dabīgiem materiāliem uz modernām sintētiskām šķiedrām, kas nodrošina labāku atbalstu, gaisa caurlaidību un komfortu.

Aizsarglīdzekļi: Lai aizsargātu spēlētājus, piemēram, ceļgalu un elkoņu aizsargus, mūsdienu materiālu zinātnes sasniegumi nodrošina, ka šie aizsargājošie priekšmeti ne tikai nodrošina labu aizsardzību, bet arī pārmērīgi neierobežo sportistu kustības.

Tā kā volejbols ir kļuvis arvien plašāks un profesionalizēts, aprīkojums un materiāli ir nepārtraukti pilnveidoti, lai atbilstu augstāka līmeņa sacensību prasībām un sportistu veiktspējas vajadzībām.